Aizmirstiet visu, ko esat lasījis par “sarkanajiem karogiem”. Slepena sarakste, nokavētas tikšanās, sveša smaržu smarža, draudzenes darbā – tie vairs nav signāli. Tie ir trauksmes signāli.
Es iesaku jums kļūt nevis par spiegu, bet gan par diagnostiku. Iemācieties saskatīt problēmu agrīnākajā stadijā – kad nav “pierādījumu”. Un ir tikai viens mazs, bet velnišķīgi indikatīvs ieradums. Un tas kliedz, ka šim vīrietim NEVAR uzticēties.
Šis ieradums ir tik vienkāršs, ka 95% sieviešu to ignorē. Un tik precīzs, ka tas paredz neuzticību labāk nekā jebkurš melu detektors.
Kāpēc vīrieši PATIEŠĀM krāpj?
Pietiek pasaku par “nepietiekamu tuvību” (“nejauši iemīlējās”, “grādīgo dzērienu iespaidā” utt.). Tie ir bērnišķīgi attaisnojumi, ko pieauguši vīrieši izmanto, lai slēptu vienkāršu patiesību:
Neuzticība ir emocionālas gļēvulības sekas. Jā, jā. Ne kaislība, ne liktenis, ne “tā vienkārši notika”. Gļēvulība. Vīrietis noiet pa kreisi nevis tāpēc, ka vairs nemīl tevi. Viņš to dara tāpēc, ka nevēlas tieši risināt problēmas. Grūta saruna ar tevi? Biedējoši. Atzīt savas kļūdas? Sāpīgi. Darbs pie attiecībām? Ilgi.
Bet slēpties cita rokās ir viegli. Kā anestēzija no savas dzīves. Bet lūk, kas ir interesanti… Šāds vīrietis pierod pie nodevības ilgi pirms “viņas” parādīšanās. Un tas notiek, pateicoties vienam vienkāršam ieradumam, ko redzi katru dienu.
Tas pats neuzticības marķieris:
Vai esi gatava?
Ieradums sistemātiski lauzt mazus solījumus. Nevis vienreizējas kļūmes. Nevis aizmāršība pēc smagas dienas. Tā ir SISTĒMA.
- – “Pēc 5 minūtēm atzvanīšu” – un klusē pusi dienas.
- – “Pēc darba ieiešu veikalā” – viņš atnāk tukšām rokām. Trešo reizi nedēļas laikā.
- – “Es noteikti salabošu krānu šajā nedēļas nogalē” – un tu joprojām liek zem tā izlietni.
- – “Es vairs nekur nemetīšu savas zeķes” – un tu atkal uz tām paklūpi.
Šķiet sīkums? Nē. Šis ir mēģinājums nodevībai. Atceries, kā bērnībā mācījos braukt ar velosipēdu? Sākumā tas bija biedējoši, tad tas kļuva par ieradumu. Tas pats ar melošanu. Pirmajā reizē sirdsapziņa tevi kož. Desmitā reize jau ir normāla. Simtā – vai ir kāds cits ceļš?
Katrs lauzts mikrosolījums ir treniņš viņa psihei. Viņš parāda sev (un tev), ka viņa vārdam nav svara. Ka viņš var solīt un aizmirst. Ka tu piedosi, panesīsi un nepamanīsi. Ka viņa komforts, mirkļa vēlme vai slinkums ir svarīgāks par vienošanos ar tevi.
❗ Un pats galvenais, tas veido modeli: “Solījumus var lauzt bez sekām. It īpaši, ja tu to ļoti vēlies un neviens neredz.”
Lasi vēl: Daudzi iedzīvotāji nepareizi izmanto bankomātu un paši pat to neapzinās: ”Nu nevajag tā darīt”
Lojalitāte ir lielākais solījums starp vīrieti un sievieti. Un, ja viņa psihe simtiem reižu ir mēģinājusi lauzt vārdu sīkumos, viņam vienkārši nav iekšēju bremžu pirms lielas nodevības. Viņam tas nav kvalitatīvs lēciens. Tas ir tikai nākamais solis.
